Marks Aurēlijs — Vikipēdija Marks Aurēlijs Vikipēdijas lapa Jump to navigation Jump to search Marks Aurēlijs Marcus Aurelius Antoninus Augustus Marka Aurēlija statuja Kapitolija muzejā Romā Romas imperators Amatā 161. gadā — 180. gada 17. marts Priekštecis Antonijs Pijs Pēctecis Komods Dzimšanas dati 121. gada 26. aprīlī Roma, Itālija, Romas impērija Miršanas dati 180. gada 17. martā (58 gadu vecumā) Vindobona, Romas impērija (tagad Vīne,  Austrija) Dzīvesbiedrs(-e) Faustīna Jaunākā Reliģija romiešu politeisms Marks Aurēlijs (latīņu: Marcus Aurelius; 121—180) bija Romas imperators no 161. līdz 180. gadam. Pēdējais no tā sauktajiem "pieciem labajiem imperatoriem". Pazīstams arī kā stoicisma filozofs, vēlās Romas stoiķu skolas pārstāvis. Sarakstījis vairākus filozofiskus traktātus, no kuriem saglabājušās "Meditācijas" (grieķu: Τὰ εἰς ἑαυτόν — ‘domas sev pašam’). Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] Jaunībā ieguva labu izglītību. Imperators Adriāns augstu vērtēja Marka Aurēlija krietno raksturu, tāpēc adoptēdams un ar to izraudzīdams par troņa mantinieku Aurēliju Antonīnu, vēlāko Antonīnu Piju, viņš 138. gadā uzdeva viņam savukārt adoptēt Marku Aurēliju, A. Antonīnu un Lūciju Vēru. Marku Aurēliju imperators Antonīns Pijs apprecināja ar savu meitu Faustīnu un piešķīra viņam cēzara titulu, tā noteikdams viņu par troņa mantinieku. Pēc A. Pija M. Aurēlijs pieņēma L. Vēru par līdzvaldnieku. Tad Romā pirmo reizi bija divi imperatori ar pilnīgi vienādām tiesībām, tomēr īstais valdnieks bija Marks Aurēlijs, jo L. Vērs labprātīgi atzina sava adopcijas brāļa pārākumu. M. Aurēlijs valdīja labā saskaņā ar senātu, kura autoritāti viņš mēģināja vairot. Pavalstnieku labklājība bija imperatora darbības cēlais mērķis, bet viņa valdības gadi bija aizēnoti ar gandrīz nemitīgu karadarbību. Viņa vadībā impērijas karaspēks sakāva atdzimušo Partas valsti Persijā. Eiropā karoja ar sarmatiem un daudzām ģermāņu ciltīm kā arī veiksmīgi noslēdza t.s. Markomāņu karus. Tomēr neskatoties uz to, ģermāņu ciltis sāka sagādāt aizvien lielākas problēmas impērijas robežām. 170.gadu sākumā kopā ar sievu apceļoja impērijas austrumu provinces. Apmeklēja arī Atēnas kur pasludināja sevi par filozofijas aizstāvi. Tomēr jau 174. gadā atkal devās militārā kampaņā pie Donavas kur arī pavadīja atlikušos dzīves gadus. 180. gadā saslimis un 17. martā miris karaspēka nometnē Vindobonas pilsētā (mūsdienu Vīnē). Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] Meditācijas Meditationes (latīniski) Marka Aurēlija vēstules (latīniski) Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] Pieci labie imperatori Šis ar Senajiem laikiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l s d l Senās Romas un Bizantijas imperatori Principāts 27 p.m.ē. – 235 m.ē. Oktaviāns Tiberijs Kaligula Klaudijs Nerons Galba Otons Vitēlijs Vespasiāns Tits Domiciāns Nerva Trajāns Adriāns Antonijs Pijs Marks Aurēlijs un Lūcijs Vers Kommods Pertinakss Didijs Jūliāns (Peskēnijs Nigers) (Klodijs Albīns) Septimijs Severs Karakalla ar Getu Makrīns ar Diadumeniānu Elagabals Severs Aleksandrs Trešā gadsimta juku periods 235–284 Maksimīns Trakss Gordiāns I un Gordiāns II Pupiēns un Balbīns Gordiāns III Filips Arābs ar Filipu II Decijs ar Herēnijs Etrusks Hostiliāns Treboniāns Galls ar Volusiānu Emiliāns Valeriāns Galliēns ar Saloninu un Valeriāns II Klaudijs II Kvintils Aureliāns Tacits Floriāns Probs Kārs Karīns un Numeriāns Gallijas imperatori: Postums (Laeliāns) Marijs Viktorīns (Domitiāns II) Tetriks I ar Tetriku II kā ķeizaru Domināts 284–395 Diokletiāns (visa impērija) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) ar Galēriju (austurmi) un Konstanciju Hloru (rietumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Konstancijs Hlors (rietumi) ar Valēriju Severu (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Valērijs Severs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Maksentijs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Licīnijs I (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Maksentijs (viens pats) Licīnijs I (rietumi) un Maksimins II (austrumi) ar Konstantīnu I (pašpasludināts augusts) un Valēriju Valensu Licīnijs I (austrumi) un Konstantīns I (rietumi) ar Licīniju II, Konstantīnu II un Krispu kā ķeizariem (Martiniāns) Konstantīns I (visa impērija) ar dēlu Krispu kā ķeizaru Konstantīns II Konstants Magnentijs ar Decentiju kā ķeizaru Konstantijs II ar Vetranio Jūliāns Joviāns Valentiniāns I Valenss Graciāns Valentiniāns II Magnuss Maksims ar Viktoru Teodosijs I (Eugenijs) Rietumromas impērija 395–480 Honorijs Konstantīns III ar dēlu Konstantu II Konstantijs III Joanness Valentiniāns III Petronijs Maksims ar Palladiju Avits Majorāns Lībijs Severs Antēmijs Olibrijs Glicerijs Jūlijs Neps Romuls Augustuls Austrumromas/ Bizantijas impērija 395–1204 Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns Leons I Trāķietis Leons II Zenons (pirmā valdīšana) Bazilisks ar dēlu Markuss kā līdzimperatoru Zenons (otrā valdīšana) Anastasijs I Justins I Justiniāns I Justins II Tibērijs II Maurīcijs ar dēlu Teodosiju kā līdzimperatoru Foka Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IV ar brāļiem Hērakliju un Tiberiju, vēlāk Justiniānu II kā līdzimperatoriem Justiniāns II (pirmā valdīšana) Leontijs Tiberijs III Justiniāns II (otrā valdīšana) ar dēlu Tiberiju kā līdzimperatoru Filipiks Anastasijs II Teodosijs III Leons III Izaurs Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabe ar dēlu Teofilaktu kā līdzimperatoru Leons V Armēnietis ar dēlu Simbatiju-Konstantīnu kā jaunāko imperatoru Mihaels II Teofils Mihaels III Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapins ar dēliem Kristoferu, Stefanu un Konstantīnu kā jaunākajiem līdzimperatoriem Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja (pirmā valdīšana) un Romāns III Agrirs Zoja (pirmā valdīšana) un Mihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Zoja (otrā valdīšana) ar Teodoru Porhiregenitu Zoja (otrā valdīšana) un Konstantīns IX Monomahs Konstantīns IX Monomahs Teodora Porhiregenita Mihaels VI Brings Īzaks I Komnēns Konstantīns X Duka Romāns IV Diogēns Mihaels VII Duka ar brāļiem Androniku Duku un Konstantiju Duku, kā arī dēlu Konstantīnu Duku Nikefors III Botaniāts Aleksijs I Komnēns Joanns II Komnēns ar Aleksiju Komnēnu kā līdzimperatoru Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I Komnēns ar Joannu Komnēnu kā līdzimperatoru Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Aleksijs IV Angels Nikolass Kanaboss (ievēlēja Bizantijas senāts) Aleksijs V Duka Nīkejas impērija 1204–1261 Konstantīns Laskaris Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris Austrumromas/ Bizantijas impērija 1261–1453 Mihaels VIII Paleologs Androniks II Paleologs ar Mihaelu IX Paleologu kā līdzimperatoru Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI Kantakūzens ar Joannu V Paleologu un Mateju Kantakūzenu kā līdzimperatoriem Joanns V Paleologs Androniks IV Paleologs Joanns VII Paleologs Androniks V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs Slīprakstā norādīti līdzimperatori, bet pasvītrojums norāda uzurpētāju (prettiesisku varas sagrābēju). Autoritatīvā vadība WorldCat VIAF: 102895066 LNB: 000027790 LCCN: n80051702 ISNI: 0000 0001 1031 946X GND: 118577468 SELIBR: 194415 SUDOC: 027008614 BNF: cb11914476c (data) BIBSYS: 90564087 ULAN: 500115701 NLA: 35966523 NDL: 00431918 NKC: jn19981001808 BNE: XX932158 CiNii: DA00596148 Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Marks_Aurēlijs&oldid=3265541" Kategorijas: Nepabeigti raksti par Senajiem laikiem 121. gadā dzimušie 180. gadā mirušie Romas imperatori Romas konsuli Latīņu valodā rakstošie Romiešu filozofi 2. gadsimta filozofi Stoiķi Slēpta kategorija: Visi Vikipēdijas aizmetņi Navigācijas izvēlne Dalībnieka rīki Nav pieslēdzies Diskusijas Devums Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu Ieiet Vikipēdijā Vārdtelpas Raksts Diskusija Varianti Apskates Skatīt Labot Labot pirmkodu Hronoloģija Vairāk Meklēt Navigācija Sākumlapa Kopienas portāls Aktualitātes Pēdējās izmaiņas Nejauša lapa Palīdzība Paziņot par kļūdu Ziedojumi Kontakti Rīki Norādes uz šo rakstu Saistītās izmaiņas Īpašās lapas Pastāvīgā saite Lapas informācija Atsauce uz šo lapu Ieraksts Vikidatos Drukāt/eksportēt Izveidot grāmatu Lejupielādēt kā PDF Drukājama versija Citos projektos Vikikrātuve Citās valodās Afrikaans Aragonés Ænglisc العربية مصرى Asturianu Azərbaycanca تۆرکجه Bikol Central Беларуская Български བོད་ཡིག Brezhoneg Bosanski Català Čeština Cymraeg Dansk Deutsch Zazaki Ελληνικά English Esperanto Español Eesti Euskara Estremeñu فارسی Suomi Føroyskt Français Frysk Gaeilge Gàidhlig Galego 客家語/Hak-kâ-ngî עברית हिन्दी Hrvatski Magyar Հայերեն Interlingua Bahasa Indonesia Ido Íslenska Italiano 日本語 ქართული Kongo Қазақша 한국어 Latina Lingua Franca Nova Lietuvių Malagasy Македонски Монгол मराठी Bahasa Melayu မြန်မာဘာသာ Napulitano Nederlands Norsk nynorsk Norsk bokmål Occitan Polski Piemontèis پنجابی Português Română Русский Sicilianu Scots Srpskohrvatski / српскохрватски Simple English Slovenčina Slovenščina Shqip Српски / srpski Svenska Kiswahili தமிழ் Тоҷикӣ ไทย Tagalog Türkçe Українська Oʻzbekcha/ўзбекча Tiếng Việt Winaray 吴语 Yorùbá 中文 文言 Bân-lâm-gú 粵語 Labot saites Šī lapa pēdējoreiz labota: 2020. gada 4. jūlijs plkst. 15.37. Teksts ir pieejams saskaņā ar Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci; var pastāvēt papildu ierobežojumi. Plašākai informācijai skatīt lietošanas noteikumus. Privātuma politika Par Vikipēdiju Saistību atrunas Mobilais skats Izstrādātāji Statistika Sīkdatņu deklarācija